Iedvesmoja šis te (kopija) no ru_antireligion.
Atceros, bērnībā mēs izsaucām rakstnieku garus. Tas izskatījās šādi. Uztaisi lielu papīra apli ar cipariem un burtiem, kā arī vārdiem "JĀ" un "NĒ" pa perimetru. Tad centrā otrādi novieto tējas apakštasīti. Nodzēs gaismu (spiritisma seansam jānotiek tumsā). Deg tikai sveces. Katrs uzliek uz apakštasītes 2 pirkstus. Vēlams, lai būtu 3 cilvēki, citādi apakštasīte gandrīz nekustas. Pēc tam vaicājam:
"Cienījamais Ļeva Nikolajeviča Tolstoja gars, vai tu mūs dzirdi?. Ja dzird, apakštasīte aizbrauks vārda "JĀ" virzienā.
Tālāk var uzdot jautājumus, uz kuriem gars atbild pa burtiem vai ar vārdiem "JĀ" un "NĒ" (apakštasīte pārvietojas attiecīgajā virzienā).
Saprast, kur bija āķis, pat tagad nav viegli. Protams, vienīgā saprātīgā hipotēze ir tāda, ka apakštasīti ar pirkstiem kustināja pārējie pasākuma dalībnieki. Taču cilvēki sēž no dažādām pusēm, un kustināt apakštasīti tā, lai tā braukātu turp un atpakaļ pa visu apli un vienlaikus gluži saprātīgi atbildētu uz jautājumiem, ir ļoti grūti. Turklāt es pats to nekustināju, tātad biedru pirksti atradās tikai divās pusēs. Vēlāk, kad kļuvu vecāks, mēs mēģinājām atkārtot seansu ar citiem, vecākiem biedriem, bet nekas nesanāca. Visi uzreiz pamanīja neīsto kustību, turklāt tikai 1 virzienā — tajā, uz kuru to grūda blēdis.
Tagad ienāca prātā, ka kāds no dalībniekiem varēja ieziest pirkstus ar speciālu līmi. Bet kur Padomju Savienībā varēja dabūt līmi, kas pielīp pie apakštasītes un nav īpaši pamanāma uz pirkstiem? Iespējams arī, ka šīs atmiņas ir vienkārši atmiņas vai redzes māns. Bērnu taču nav grūti piemānīt, īpaši tik naivu kā mani. Bet gars uz jautājumiem atbildēja visai ticami.